Mūžīgā fiziskā spēle: lielā ilūzija

Spēlētāju iztēlē fiziskā kopija ir mūžīgas piekļuves garantija: disks ir pie jums, neviens to nevar atņemt. Šis nomierinošais uzskats kopš pieslēgto konsoļu ēras lielā mērā ir ilūzija.

Diskā ir ne tikai spēle

Papildus datiem mūsdienu spēle balstās uz licences validāciju: identifikatoru, kuru konsole pārbauda. Kas notiek, ja licences politika mainās vai sistēmas atjauninājums nolemj, ka konkrētas atslēgas vairs nav derīgas? Konsole tehniski var atteikties palaist spēli, pat ja dati joprojām neskarti atrodas diskā.

"Fiziskais medijs miris kopš 2005. gada"

Tas nav tikai tēls. Kopš konsoles ir pastāvīgi pieslēgtas, PS3, PSP, Xbox 360, jau kopš 2000. gadu vidus, ražotājam ir tehniski līdzekļi, lai attālināti bloķētu spēli, izmantojot programmaparatūru (firmware) un tā serverus, tostarp arī spēli, kas jums pieder kastē. Uz datu nesēja ir kods; sistēma varētu nolemt to vairs nekad neizpildīt.

Tas nekad nav noticis lielā mērogā, taču tas ir iespējams jau apmēram divdesmit gadus. Citiem vārdiem sakot: drošības sajūta, ko sniedz disks, vairs pilnībā neatbilst tehniskajai realitātei. Patiesā garantija nekad nav bijusi plastmasa, tā ir tiesības.

"Pusfiziskās" spēles

Šī parādība saasinās ar spēlēm, kuru diskā ir tikai daļa no satura: masveida atjauninājumi jau pirmajā dienā, nepieciešams lejupielādējams saturs, ielāpi (patch), bez kuriem spēle nedarbojas. Datu nesējs kļūst par vienkāršu ieejas biļeti, un dienā, kad serveri tiek slēgti, tam bieži vien vairs nav lielas vērtības.

Jautājums tātad nav "fizisks vai digitāls?", bet gan "kādas tiesības un kādas ilguma garantijas, neatkarīgi no datu nesēja?"

Lasiet arī: vai jums patiešām pieder tas, ko pērkat?